Aicinājums Saulgriežu/Saulstāvju laikā

Saulgriežu/ Saulstāvju laikā, no ceturtdienas, 15.jūnija, līdz pat Jāņiem, 24. jūnijam, deviņas/desmit dienas no vietas Saule riet un aust teju vienā un tajā pašā laikā.
Mums un daudzām citām tautām šīs ir īpašas dienas, lai smelties iedvesmu dabā un uzturētu īpašu garīgu tradīciju - atzīmēt šīs izsenis nozīmīgās dienas ar laikā saskaņotu labas gribas paušanu meditācijā /lūgšanā/ pateicībā
mieram un gaismai Latvijā/ Latvijai un visai pasaulei.

No 15. līdz 24.jūnijam ikviens ir uzrunāts un aicināts sirds klusumā un labvēlībā veltīt 3 - 7 minūtes reizi vai vairākas dienā kopīgos laikos plkst. 7.00, 13.00, 19.00, 22.00 meditācijai, lūgšanai, pateicībai par Labā vainagošanos cilvēkos gan Latvijā, gan pasaulē, sākot ar katru no mums!

Patiesās sirds jūtās - vienotībā pieaug kopīgais spēks un varēšana veidot labāku nākotni; tādēļ dosimies uz priekšu, nenolaidīsimies un neļausim sev iestigt pagātnē; uzmundrināsim viens otru - iet un augt; lai neņemam no pagātnes neko, kas tumšs un šaubīgs; lai augam no mazākas gaismas, uz lielāku gaismu; no šaurākas sirds uz visu aptverošu sirds plašumu! Mācīsimies un nemitēsimies meklēt un redzēt labo sevī un citos, lolot labo un vairot labo!

Lai skaidrs un rāms mūsu prāts un sirds, lai Labais top, lai Gaisma vieno!

Līgo - Vieno, Saskaņo!

Vāksim Melnezera stāstus

Paulis Čimurs, Tukuma novadpētnieks

Ar Pokaiņu svētvietas parādīšanos Latvijā aizsākās kāds īpašs skatījums uz Latvijas dabu- daudzus tas pārsteidza, apmulsināja, ieinteresēja. Cilvēki kā nekad agrāk šais gados ir devušies uz zināmajām Latvijas dabas svētvietām un atklājuši arī agrāk aizmirstas vai nezinātas vietas. Tur, esot dabā, viņi ir staigājuši, meklējuši, taujājuši viens otram pēc šo vietu noslēpumainās jēgas. Pēc tukumnieka teologa R.Kokina grāmatas „Kurzemes vilkaču nostāsti” parādīšanās, daudzi tukumnieki uzzināja par Draņķozola, Āža kalna esamību, ko sava mūža četrdesmit un vairāk gados nebija pat zinājuši. Kokins stāsta tik dzīvi un izjusti, ka neviļus rodas doma- vai tiešām tas ir viss? Kur tad citu tik pat spilgtie stāsti paaudžu un gadu garumā? 

No Lielās dienas līdz Pavasara Mārai

Lielā diena jau pirms laba laika kā iedziedāta, saule un jaunā vasara iešūpotas. Ziemas vārti veras ciet. Gan vēl ļoti palēnām un tomēr... lai kā ziema censtos vēl kaut pa mazu spraudziņu mūs kaitināt ar sniega pitēm, salnām un saltiem vējiem, mēs tomēr esam jau vasaras pusē iekšā un ziemas laiks beidzies... Gan jau ziemai nāks atkal viņas laiki, kad varēs putināt uz nebēdu. Nu pie mums valda saule un pavasar's.

Latviskums - valsts augstākā vērtība, tā izpratne audiovizuālajos medijos

Lai rastu skaidrību par latviskumu, tā tiesiskajiem, humanitārajiem, praktiskajiem un emocionālajiem aspektiem biedrība "Ētikas Tilts Latvijā" kopā ar domubiedriem LU Teoloģijas fakultāti, LU Filozofijas un socioloģijas institūtu, radošo apvienību "Dzīvotprieks" un Latvijas Dievturu sadraudzi (LDS) organizē konferenci "Latviskums - valsts augstākā vērtība, tā izpratne audiovizuālajos medijos", kas notiks 2017. gada 6. aprīlī, Rīgā, Latvijas universitātes Lielajā Aulā.

Zin Dieviņis, zin Laimiņa...

Latviskais zīmju kods

Svētdien, 2017.gada 15.janvārī plkst. 14.00 Katlakalna Tautas namā Latviskās Dzīvesziņas pasākumu cikla Jauno gadu atklāsim ar trim saistošiem notikumiem. Šīsreizes sanākšanas tēmas kopnosaukums – LATVISKAIS ZĪMJU KODS.

Sāksim ar mākslinieces Maijas Mikoses gleznu izstādes Es lasu zīmes atklāšanu un sarunu ar pašu gleznu autori. Maija Mikose gleznās ieraksta zīmes. Par zīmēm un to ietilpināšanos gleznās viņa pati saka: “Dažādas zīmes ir mums visapkārt – laikā, dabā, telpā. Senči mums ir atstājuši mantojumā savas zīmes, kas ir gājušas cauri daudzu paaudžu dzīvēm. Man zīmes vizualizējas krāsās, vienlaikus radot asociācijas ar reiz lasīto un dzirdēto. Šis ir mans lasījums, papildināts ar dzejas citātiem, kas man likās saderīgi.''

V. Celms. Baltu dievestības pamati.

Baltu dievestība – dievturība, kādu to mēs iepazīstam latvju dainās, zīmēs, simbolos un gadskārtu tradīcijās, stāsta par Dieva atskārtumu Visumā, Dabā un Cilvēkā – par vienotu pasaules redzējumu, kur Dievs ir Cilvēka palīgs un ceļa biedrs. Tā ir tēlaina dzīvības spēku pilna pasaule, saistīta ar reālo dzīvi. Radoša, darbīga un dzīves priecīga. Tā ir pilnīga pasaules aina, kur cilvēkam ir dota iespēja gūt laimi – kalpot labajam un tikumiski augt dzīves skaistuma un dvēseles pilnveides virzienā.

Dievturība balstās uz viedību – uz zināšanām par Dievu un Dieva laisto pasauli un tās likumiem. Būdama latviešu nacionālā dievestība un sevī nesdama indoeiropiešu (baltu un āriešu) senās reliģijas pamatu, dievturība gan vispārcilvēciska, gan individuāla, jo vēršas pie katra cilvēka iekšējās apziņas, runā par patiesībām un vērtībām, kas ir kopīgas un vajadzīgas visiem.

Lai lasot šo grāmatu, piepildās Dieva padoms!

Grāmata latviešu un lietuviešu valodā.

"Visi tikumi kopjami trīs galvenos virzienos: Dievu turēt, zemi turēt, ģimeni turēt. Latviešu tikumu dziesmas ietver visu svarīgāko, kas cilvēkam vajadzīgs savrupai un sabiedriskai dzīvošanai. Tas ir garīgs ceļš no indivīda “es” apziņas līdz sabiedriskai “mēs” apziņai tautā. Tā ir savstarpējas piederības apziņa savai tautai, kas izskan vārdos “Es esmu latvietis!”. Tā ir līdzatbildība priekos un bēdās, kopības sajūta likteņa līkločos, kā pagātnē, tā nākotnes sapņos!
Tā ir garīga izvēle — Dieva dots uzdevums, pienākums un arī gods - būt latvietim!
Tas ir dvēseles pilnveides un attīstības ceļš no viena apziņas pakāpiena uz arvien augstāku apziņas un pilnveides pakāpienu.''