pirmdiena, 2018. gada 19. februāris

III Lielās Stāstu nakts ievadpasākums "Mans Katlakalna stāsts"

Pavasara sākšanās Katlakalnā jau trešo reizi būs saistīta ar stāstiem un stāstniecību. Esam jau Trešās Lielās stāstu nakts gaidās. Pati Stāstu nakts notiks laikā no 17.uz 18.martu, bet kā ik gadu - notiks arī Stāstu nakts ievadpasākums. Svētdienas pēcpusdienā, 25.februārī plkst. 14.00. Katlakalna Tautas namā. Šai reizē tas veltīts pašu tuvākajai apkārtnei - kalniem, pakalniem, stārķu ligzdām, sētām, akmeņiem, takām un lielceļiem, kokiem un upju līčiem, un jebkam citam, kas katram no mums un jums, mīļie katlakalnieši, ir svarīgs.

Mēs esam iecerējuši stāstīt un klausīties stāstus par to, kā notikusi savulaik satiksme (dažādās izpratnēs) starp Katlakalnu un Doles salu, kā klājies Katlakalna skolai un Tautas namam, kādi mistiski nostāsti mums zināmi par Katlakalnu un tā apkārtni. Aicinām ikkatru dalīties stāstos un atmiņās - gan par nozīmīgiem cilvēkiem, gan vienkāršiem darbarūķiem, par skolotājiem, laiviniekiem, pastniekiem un veikalniekiem... par to, kas katram no jums ir mīļš un svarīgs. Arī par to, kā katrs no jums atradis savu mājas un dzīvošanas vietu Katlakalnā. Cik katram bijis viegli te iedzīvoties un kļūt par savējo. Un varbūt arī par to, kas tad ir īstens katlakanietis un kas viņu padara tik īpašu.

svētdiena, 2018. gada 18. februāris

Aicinājums uz sadziedāšanos RITUMĀ


Mūžīgā uguns Šatrijas kalnā

Jau vairāk nekā simts dienas Šatrijas kalnā Žemaitijā (Lietuvā) deg Uguns Baltu senčus godinot. Uguns nav vientuļa, bet kā senāk – cilvēku, Uguns sargātāju, pieskatīta. Doma dzima sen, taču lai to iemiesotu vajadzīga tāda drosme un neatlaidība, kas piemīt žemaitim Vaidotam Digaitim. Doma uzDiga atgriežoties no Žemaitijas zintnieka, tautas daiļamatnieka, Mūžīgās Uguns sargātāja, Adolfa Gedvila bērēm.

piektdiena, 2018. gada 9. februāris

Namejs. Pārdomas un fakti

Agris Dzenis. vēsturnieks

Zemgaļu ķēniņš Nameisis
(Ludolfa Liberta glezna Rīgas pilī, 1936)
Sekojot līdzi filmas "Nameja gredzens" izraisītajām batālijām medijos, ir nācies sastapt filmas veidotāju atrunas, ka vēsturiskais materiāls bijis pārāk trūcīgs, tāpēc izlemts par leģendas ekranizēšanu. Pēc filmas var noprast, ka šī leģenda ir apruveni šāda: reiz senos laikos dzīvoja zemgaļu karalis Namejs, tikpat kruts kā vikingi, baigi močīja padlas krustnešus, un katram letiņam, kurš grib būt tikpat kruts, jāvalkā tāds pats gredzens kā Namejam. Te būtu vietā atgādināt, ka zemgaļu vecākais Nameisis bija Latvijas sentautu līderis ar visdramatiskāko dzīves gājumu. Vēstures avotu ziņas nedokumentē viņa darbību visos sīkumos, tomēr to ir pietiekami daudz, lai to ietvaros autora izdoma izveidotu vēsturisku literāru darbu vai kino. Šie vēstures avoti - Atskaņu hronika un pāvesta sūtņa Franciska no Moliano izmeklēšanas protokoli ir publicēti, un tos kopā ar komentāriem ir iespējams izlasīt vienas dienas laikā. Avotu ziņas par Nameisi savulaik jau esmu apkopojis un publicējis, taču negribu atstāt bez aizstāvības vēsturisku personu, kuru filma ir padarījusi par Holivudas jampampinu, tādēļ ievietošu tās šeit. Ja kādam rodas šaubas par manu precizitāti vai interpretāciju, droši varat lasīt minēto vēstures avotu publikācijas.

trešdiena, 2018. gada 7. februāris

Sarīkojums Lietuvas simtgadei

2018.gada 16.februārī plkst. 18.00 Rīgas Centrālās bibliotēkas (Brīvības ielā 49/53) 2.stāvā, Lasītāju zālē Latvijas dievturu sadraudze aicina uz Lietuvas Neatkarības pasludināšanas 100. gadadienai veltītu vakaru. 

Šis gads ir ļoti īpašs mums, visām trim Baltijas valstīm. Lietuva, Igaunija un Latvija šogad svin savu 100-gadi. Laiks, kas ir neliels posms ilgajā mūsu tautu veidošanās un nostiprināšanās ceļā. Mēs esam gājuši cauri dažādiem laikiem - brīvības un nebrīvības, slēpšanās un atvērtības posmiem, cauri cīņām un laimes brīžiem. Jā, kopējā tautu dzīves plūdumā 100 gadi ir neliels laika sprīdis. Bet arī liels, jo tajā noticis tik daudz. Tik daudz cīņu un tautiešu atdevības brīžu ir bijis. Tik daudz mūsu nesavtības tautas un valsts priekšā. Varbūt arī bezpalīdzības un izmisuma brīžu. Mūsu brāļu un kaimiņu tautu dzīves ceļš ir bijis mazliet līdzīgs un arī mazliet atšķirīgs un katrai tautai savs raksturīgais ir plaucis. Un dažkārt arī gremdēts. Mūsu tautas ir rūdītas. Un stipras.

otrdiena, 2018. gada 6. februāris

XIX Starptautiskais masku tradīciju festivāls Kārsavā

XIX Starptautiskais Masku tradīciju festivāls 2018. gadā notiks Kārsavā un Kārsavas novadā no 10. līdz 11.februārim. 

Festivāls sāksies sestdien, 10.februārī, ar masku grupu viesošanos Kārsavas novada pagastos - Mežvidos, Mērdzenē, Malnavā, Goliševā un Salnavā. Viesojoties lauku sētās, maskas nesīs savu svētību un aizsardzību novada ļaudīm. Vakarā visas masku grupas pulcēsies Kārsavas kultūras namā uz lielo masku saietu. Ikvienam interesentam būs iespēja redzēt visas 22 masku grupas darbībā mājas situācijā. Masku saieta noslēgumā notiks individuālo masku skate un labāko masku apbalvošana. Kārsavas novada iedzīvotāji un viesi īpaši varēs baudīt festivāla noslēguma dienu – svētdien maskas izies ielās un dosies gājienā no kultūras nama uz „Krosta” estrādi, kur notiks noslēguma ceremonija un aizrautīga Meteņa jeb, kā Latgalē to sauc, Aizgavēņa svinēšana. 

piektdiena, 2018. gada 2. februāris

Dievturība un šintōisms. Tuvojoties pavasara laikam.

LDS Daugavas saimes februāra sanāka notiks 24.februārī (Sveču mēneša I savaites pussvētē) plkst. 14.00 Klintaines Kūlīšos.  Mūsu īpašais viesis būs Mg.paed., japanologs Uģis Nastevičs ar stāstījumu par priekšstatu līdzībām, kas sastopamas latvju dievestībā un japāņu tradicionālajā dievatziņā šintōismā.

U.Nastevičs pašlaik ir folkloristikas doktorants, bet vēl pagājušā gada pavasarī LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē ļoti veiksmīgi aizstāvēja maģistra darbu ar nosaukumu "Tikumu audzināšanas sistēma japāņu un latviešu dievestības tekstos".