Vasarassvētki Salacgrīvā

Foto Uģis Nastevičs www.ugis.info)

Vasarassvētku laika izbraukums, svētku gatavošana un svinēšana. 26.-27.maijs. Kopā ar Katlakalna folkloras kopu RĀMUPE, Salacgrīvas kopu CIELAVA, igauņu folkloras kopējām. 

Šķiet, ka jau izsenis tautas Tradīcijā bijis tā, ka vīrišķajiem Ūsiņiem seko sievišķie Vasarassvētki. Tā izsecinājuši tradīcijas pētnieki un tas liekas pilnīgi iespējami un likumsakarīgi. Tradicionālie, tautas svētītie, Vasarassvētki gadu gaitā un citu kultūras un reliģisko uzslāņojumu iespaidā tikuši krietni piemirsti vai izmainīti, tomēr ir iezīmes, kuras liecina par šādu svētku esamību. Tradīcijas pētnieki un praktiķi daudzviet jau vairākus gadus šos svētkus tiecas atjaunot. Sekojot pierakstiem, ticējumiem, savām sajūtām un vēlmēm. Ņemot talkā dažādu kaimiņtautu tradīcijas iezīmes un pieredzi, kā arī vērojot to likumsakarīgo vietu gadaritā.

Pirmā Latvijas tautasdziesmu nakts Cēsīs!

Šogad tradicionālās Muzeju nakts vietā Cēsu Vēstures un mākslas muzejs sadarbībā ar biedrību “Ziemupīte” organizē Pirmo Latvijas Tautasdziesmu nakti, kas norisināsies Pils laukumā 19. maijā no plkst. 18:00 – 2:00. Pirmā Latvijas Tautasdziesmu nakts būs pasākums, kurā teju visas nakts garumā skanēs tautasdziesmas no tradicionāla dziedājuma līdz post-folklorai, no klausīšanās līdz kopā dziedāšanai. Visas nakts garumā paredzēts tradicionālais amatnieku tirdziņš ar darbnīcām bērniem un pieaugušajiem.

Savu dalību apstiprinājušas folkloras kopas un grupas - IĻĢI, vīru kopa VILKI, SAUCĒJAS, DELVE, PĒRKONVĪRI, JOSTA, RĀMI RITI, IMANTA DIMANTA UN DRAUGI u.c.

Senais tautas kalendārs mūsdienās

Vai kādreiz esi pētījis latviešu gadskārtu kalendāru, un aizdomājies, ka nezini, kas slēpjas aiz savādajiem nosaukumiem? Vai vēlies nonākt kaut mazumiņu tuvāk meklētajām atbildēm uz jautājumiem: 

KAS ir tie svētki, kurus vajadzētu ieviest savos svinamo dienu kalendāros? KĀPĒC tos svinēt? KĀDA ir to nozīme? KĀ tiem sagatavoties? KUR smelties zināšanas? 

Aicina Radošā māja Koknesē

Mainīga reliģija mainīgā pasaulē

Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes (LU TF) un LU Humanitāro zinātņu fakultātes (HZF) doktorantūras skolu sadarbības projekta ietvaros 16. maijā, plkst. 18.30, grāmatu veikalā “Bolderāja” (Avotu iela 29) notiks pasākums “Mainīga reliģija mainīgā pasaulē”, kurā abu fakultāšu doktoranti prezentēs savas pētījuma tēmas. 

LU HZF doktorants Uģis Nastevičs salīdzinās latviešu un japāņu etnisko reliģiju aspektus. LU HZF doktorante Natālija Abrola pievērsīsies indiešu kultūras ietekmei Latvijas kontekstā savā referātā “No Rigvēdas līdz indisko zinātņu pirmsākumiem Latvijā”. 

LU TF zinātniskais asistents, doktorants Ņikita Andrejevs pievērsīsies laulībai, askētismam un ekstrēmismam nekanoniskajos apustuļu darbos. Savukārt LU TF doktorante Ilze Stikāne analizēs bīta paaudzes rakstnieku darbos atspoguļotos reliģiskos ieskatus.

Uģa Dravas seno rotu izstāde

Laikā, kad Latvija svin savu valsts pastāvēšanas simtgadi, arheoloģisko rotu izstādes “Vairāk kā 1000” rīkotāji caur seno rotu mirdzumu, greznumu, un bagātību pauž lepnumu par mūsu zemes bagāto vēsturi, kas mērāma ne tik vien simtu, bet gan tūkstošu un vairāk gadu senā pagātnē. Par to liecina bagātīgie arheoloģisko izrakumu materiāli. Šīs mūsu tautas senatnes liecības, kas glabājas vēstures muzeja fondos, stāsta par mums – latviešiem, kā par bagātiem, lepniem un neatkarīgiem ļaudīm. Tādi mēs bijām, tādi vēlamies būt!

Izstādē skatāmas rotkaļa Uģa Dravas darinātas arheoloģisko rotu rekonstrukcijas, kuru oriģinālu senums datējams līdz 14.gs. beigām. Izstādītas ap 240 dažādu rotu vienības – saktas, aproces, kaklariņķi, vainagi, dažādas važiņu rotas, piekariņi u.c. Sarežģītie tehnoloģiskie rotu darināšanas paņēmieni izraisa apbrīnu un vēlreiz apliecina mūsu senču izcilās amata prasmes, kā arī rada priekšstatu par Latvijas pamatiedzīvotāju bagāto kultūru pirms kristietības laikmetā. 

Diskusija par nemateriālo kultūras mantojumu Latvijā

Šā gada 8. maijā NVO namā no plkst. 15.00 līdz plkst. 18.00 aicinām uz diskusiju par nemateriālā kultūras mantojuma daudzveidību. Diskusija veltīta UNESCO Starptautiskajai dienai “Kultūras daudzveidība dialogam un attīstībai”. 

Pasākumā ievadvārdus teiks Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) direktore Signe Pujāte. Turpinājumā LNKC folkloras eksperte Gita Lancere un tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubene stāstīs par nemateriālo kultūras mantojumu Latvijā un iespējām tikt iekļautiem Nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā. Savā pieredzē par iekļaušana Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā dalīsies biedrības “Skaņumāja” projektu vadītājs, etnomuzikologs Ilmārs Pumpurs. Pasākumā paredzēti arī kultūras biedrību muzikāli priekšnesumi.