BALTU VIENĪBAS SASAUKSME – 2017

22 septembrī tiek atzīmēta Baltu vienības diena, kurā aicinām baltu pēctečus Lietuvā, Latvijā un visā pasaulē pievienoties Baltu Vienības uguņu sasauksmei un laikā no plkst. 20.00 līdz 21.00 iedegt ugunis kalnos, pilskalnos un citās ar baltu vēsturi saistītās vietās. It īpaši šogad, jo 2017. gads Lietuvā ir Pilskalnu gads! Sirmā senatnē pilskalnos iedegti ugunskuri ir aicinājuši mūsu senčus vienoties cīņai un aizsargāt savu zemi, savu dzīvību un savdabību. Vienotība ir palīdzējusi Baltijas jūras krastā mītošajām tautām izdzīvot un pastāvēt gadu tūkstošiem, tāpēc mūsdienās vienlaikus iedegta uguns iegūst jaunu nozīmi. Kaut gan valstis citu no citas šķir robežas, visā pasaulē izklīdušos baltu pēctečus vieno no senčiem mantotais pasaules uzskats, joprojām dzīvās tradīcijas un paražas.

2017. gada 22. septembrī (ceturtdienā) laikā no plkst. 20.00 līdz 21.00 atcerēsimies mūsu tautu vēsturi un, apmeklējot ar to saistītās vietas, stiprināsim saiknes, kuras vieno baltus visā pasaulē. Lai Uguns gaisma vieno baltu garīgo tēvzemi! Uguns uz tāla kalna ir zīme: mēs esam! Uguns iedegšana vienlaikus nozīmē vienotību.

Andris Mičulis. Dvēseles Dziesma: kokļu simboliskā nozīme jeb Dvēsele senču pasaulizpratnē

Māte savas meitas sauca,
Vai ir visas vakarā;
Ir gan visas vakarā,
Pastarītes vien nevaid …

Andris Mičulis jau vairāk kā 30 gadus dziļi un nopietni nodarbojas ar seno baltu tautu līgājo simbolu pētniecību un izzināšanu. Vārdu, zīmju, simbolu nozīmes, seno sakrālo tekstu skaidrošana ir viņam tuva darbības nozare. Rakstība, laika skaitīšana, gada rites un svētes, svētvietas, rakstība, Andris ir viens no tiem retajiem Latvijā, kas pētījis mezglu rakstus un to nozīmību un pielietošanu –- tās ir jomas, kuras tā vai citādi ir Andra zināšanu lokā. Zināšanas, kas līdztekus pētījumu paplašināšanai izpaužas arī vieliskā laukā caur gleznošanu, mūzikas un dzejas rakstīšanu, dziedāšanu un koklēšanu. Daudzi Andri pazīst kā aizrautīgu un pārliecinošu dziesminieku, Austrasbērnu.

Senraksts uz koklēm

Šodien sākam publicēt fragmentus no pētnieka un praktiķa Andra Mičuļa (vietumis pazīstama arī kā Prievīšu Andra) topošās grāmatas "Senraksts uz koklēm". Daudzi Andri pazīst kā iejūtīgu koklētāju, kopas LĪGA līderi, kā Austasbērnu, kā vienu no atmodas laikā modušamies zintniekiem (un varbūt Andris sevi tā nesauktu, tomēr..). Savulaik Andra pētījumi latvju viedas ceļā bijuši lasāmi žurnālos "Viedas Vēstis", "Austras koks", laikrakstā "Elpa" un citviet.

Līdz šim plašākais izdotais viņas pētnieciskais darbs, grāmata "Dvēseles dziesma" iznācis pasen, taču interesentiem ir vēl iegādājams (sazinoties ar Guntu Sauli e-pastā saulegunta@gmail.com, par to vairāk - https://dziveszinazaltis.blogspot.com/2017/08/andris-miculis-dveseles-dziesma-koklu.html)

Un nu - SENRAKSTS UZ KOKLĒM

Sākums - 

Kas ir senraksts, kā tas iedalāms un kur atrodams?
Senraksts ir jebkura veida raksts (vai tā aizstājējs), kas senatnē izmantots par ļaužu savstarpējās sazināšanās līdzekli. Šobrīd mūs interesē vienīgi Baltijā lietotais senraksts. Atkarībā no konkrētā vēstījuma nolūka izmantoti atšķirīga māteriāla īnfōrmācijas fiksācijas, t.i. rakstīšanas, līdzekļi jeb raksta nesēji.

Eiropas Kultūras Mantojuma dienas Ķoniņciemā​ ​ 2017. gada ​​ 9. septembrī

Ķoniņi ir vienīgie latviešu senči, kuri nekad nav pakļāvušies svešām varām, kaklakungiem un svešām reliģijām un gadu simtiem ilgi ir spējuši saglabāt savu neatkarību.

Kuldīgas novada Turlavas pagastā Kuršu ķoniņu teritoriālo robežu veido bijušo 4 ķoniņu brīvciemu teritorijas ~700 ha lielā platībā.

Senajā Ķoniņciemā bija 13 saimniecības, no kurām līdz mūsdienām daļēji ir saglabājušās trīs, tostarp ”Vidusmauļas” un ”Kalna Ķīkāļi”. Kuršu ķoniņi ir vēstures procesā izveidojusies noteikta teritorija, kuru no citām atšķir tai piemītošā savdabīgā kultūras identitāte, kas izpaužas konkrētajai teritorijai raksturīgajā unikālajā kultūras mantojumā un valodas īpatnībās. Nosaukums ”kuršu ķoniņi” radies no senčiem - kuršu zemju valdniekiem.

Ar dziesmām un Uguni – atpūtas pasākums “ma-DARA”

Jau sesto gadu Ziemupes jūrmalā augusta izskaņā - šogad 26. un 27. augustā – divu dienu garumā norisināsies mūsu sakņu, piederības, ģimeniskuma un kopā būšanas svētki - atpūtas pasākums „ma-DARA”. Šogad ar vadmotīvu – Uguns. Mūsu pamatmērķis ir ne tikai celt godā mūsu saknes - tautasdziesmu, tautastērpu, bet arī to, kas caur šo viedo skatījumu tiek radīts šodien. Pasākumā savijas vārda, dziesmas un skaņas spēks, ko papildina radošās darbnīcas, kopīga Saules pavadīšana un Uguns iedegšana.

26. augustā no plkst. 14.00 būs iespēja dzirdēt gan dziesmas, gan dzeju, gan radoši darboties un kopā būt ar Katlkalna folkloras kopu „Rāmupe” (ar atpūtas pasākuma “ma-DARA” krustmāti Guntu Sauli priekšgalā), Ceraukstes folkloras kopu „Laukam pāri”, „Laipaslīkuma muzikantiem” no Durbes, Bebrenes folkloras kopu „Ritam”, jau vairākus gadus pasākumā piedalās arī mūsu draugi no Lietuvas - folkloras kopa „Kurtuove”, tādējādi atgādinot ne tikai par mūsu – latviešu – vērtības un tautas apziņu, bet arī par mums – baltiem.

Folkloras kopa RĀMUPE sāk sezonu un aicina pulkā jaunus dalībniekus

Katlakalna Tautas namā ceturtdien, 2017.gada 7.septembrī plkst. 19.00 sezonu uzsāk Katlakalna folkloras kopa RĀMUPE (vadītājs Andris Kapusts)

Aicinām pievienoties ikvienu folkloras interesentu -

– apgūsim dažādu Latvijas novadu tradicionālo folkloru – dziesmas, dejas, mūzikas instrumentu spēli,
- svinēsim gadskārtu svētkus,
- izzināsim tradīcijas, kopsim folkloru un tautas dzīvesziņu.

BALTU KRIVULE-2017

Ikgadējā Baltu Krivule notiks 2017. gada 9. un 10. septembrī Lokstenes svētnīcā Pļaviņu novada Klintaines pagastā.